amatas skola(1)

Tagadējais Amatas pagasts 19. gs. beigās sadalījies vairākos – Spāres, Intu, daļēji Cēsu un citos pagastos. Visi tie piederējuši pie Āraišu baznīcas draudzes. Ap 1898. gadu Spāres un Intu pagasts pievienots Drabešiem. 19. gadsimta 2. pusē mazais Spāres pagasts nolēmis celt savu skolu. Tā sākta celt 1870. gadā, ļaudis priecājušies, ka reizē būs arī pagastmāja. Izvēlētā vieta – pašā Spāres pagasta vidū, visapkārt daudz māju.

 

1871. gada 8. novembrī skola iesvētīta. Pirmais pārzinis Jānis Ozoliņš (dzimis 1847. gada 12. jūnijā Drabešu pagasta Ratniekos) – beidzis Āraišu draudzes skolu un Cimzes skolotāju semināru. Viņš skolu vadījis no 1871. līdz 1895. gadam.

No 1895. līdz 1916. gadam skolas pārzinis – Kārlis Ruņģis. Viņš ir piebaldzēns, aktīvs sabiedrisks darbinieks, piedalījies Piensaimnieku biedrības dibināšanā.

No 1916. līdz 1929. gadam skolas pārzinis – Valkas skolotāju semināra absolvents Pēteris Vērmanis, arī aktīvs sabiedrisks darbinieks, vadījis pagasta jauniešu kori, teātra kolektīvu.

1919. gadā darbu skolā sāk Milija Pētersone no Drabešu pagasta Ziemēniem. Bērniem skolotāja bijusi visskaistākā, labākā. Milija Pētersone un Pēteris Vērmanis apprecas. Ģimenē divas meitas – Aina un Lauma. 1929. gadā Pēteris Vērmanis mirst.

No 1929. -1944. gadam skolu vada Milija Vērmane. Par palīgu un uzticamu draugu kļūst Rūdolfs Kornets no Vecpiebalgas. 1944. gadā skolotāji emigrē uz Vāciju.

Mācību darbs skolā netiek pārtraukts.

Sākums 1944. gada rudenī bija grūts, tas bija padomju laiks, skolā ienāca nemiers, bailes, neuzticēšanās. Skolotājiem daudz jaunu pienākumu, piemēram, tika uzsvērta skolotāja lielā loma kolhozu organizēšanā, jaunatnes politiskajā audzināšanā.

1949. gada 25. martā no skolai tuvākas un tālākas apkārtnes izsūtīja uz Sibīriju daudz cilvēku, skola vairs neatradās centrā – visapkārt daudz tukšu māju. Tomēr pēckara gados bija arī daudz laba. Ilgi skolā nostrādājuši un bieži skolēnu atmiņās pieminēti tādi direktori un skolotāji kā P. Dzendža, O. Bērtiņa, A. Rags, V. Tillers, U. Sisenis, G. Gaigals, I. Gaigala, I. Ozols, V. Vārna, L. Cimže, V. Grīnberga, T. Strazdiņa, I. Kārkliņa, J. Ciris, A. Medne, G. Ozoliņa, S. Tomsone  u.c.

Skolā bērni mācījušies visus 140 gadus bez pātraukuma.

Šajā laikā skolā strādājuši 22 skolas pārziņi un direktori:

Jānis Ozoliņš – 1871. – 1895.

Kārlis Ruņģis – 1895. – 1916.

Pēteris Vērmanis – 1916. – 1929.

Milija Elfrīda Vērmane – Kornete – 1929. – 1944.

Helēna Vucāne – 1944. – 1945.

Pēteris Džindža – 1945. – 1951.

Aleksandrs Rags – 1951. – 1953.

Ivars Jostsons – 1953. – 1954.

Uldis Sisenis – 1954. – 1959.

Rūta Stībele – 1959. – 1960.

Gunārs Gaigals – 1960. – 1962.

Pēteris Trijecs – 1962. – 1963.

Imants Ozols – 1963. – 1970.

Laima Cimže – 1970. – 1972.

Vizbulīte Grīnberga – 1972. – 1973.

Jānis Ciris – 1973. – 1977.

Benita Krišjāne – 1977. – 1983.

Jānis Bresis – 1983. – 1984.

Biruta Jansone – 1984. – 1986.

Aija Pundure – 1986. – 1988.

Agra Ābele – 1988. – 1996.

Aleksandra Freivalde –1996 – 2013.

Indars Upīts – no 2013.

2009. gadā notiek lielas pārmaiņas – Amatas pamatskolas reorganizācija. Nav vairs Ieriķu pamatskolas. Šīs skolas ēka tiek pievienota Amatas pamatskolai. Bijušajā Ieriķu pamatskolas ēkā (Ieriķos) mācās Amatas pamatskolas 1. – 4. klašu skolēni.

Ārēji skola nav daudz mainījusies. 20.gs. sešdesmitajos gados uzcelta piebūve.

Ar sabiedrības atbalstu 2000. gada rudenī skolas ēka nokrāsota. Vienā no skolas telpām iekārtots rakstnieces Melānijas Vanagas muzejs.