23.marta rīts iesākās pavisam dīvaini – mūsu lauku sētā vistai kāds bija nozadzis olas! Izrādījās, ka Lieldienu zaķis paņēmis visas olas, lai uz svētkiem tās nokrāsotu, tomēr vista ietiepās un nevēlējās dalīties ar savām olām. Ko nu! Kas gan Lieldienas bez raibām olām? Ar dziesmu palīdzību bērniem izdevās pierunāt vistu padalīties. Tā nu mēs kopīgi nokrāsojām raibas un košas olas, sarīkojām olu ripināšanas sacensības, un iemainījām koka olas pret šokolādes olām.
